Ievads: Eiropas ūdeņi un piesārņojums
Zemes nosēdumu noteces var padarīt ūdeni duļķainu, bloķējot saules gaismu un rezultātā nogalinot savvaļas dzīvniekus. Apūdeņošana, īpaši nepareizas izmantošanas gadījumā, var izraisīt sāļu, barības vielu un citu piesārņotāju aizplūšanu no augsnes ūdenī. Visi šie piesārņotāji var arī padarīt ūdeni nederīgu dzeramā ūdens ieguvei. Fiziska upju apsaimniekošana un plašāka upes baseina hidroloģiskā vide, piemēram, veicot kanālu, aizsprostu būvniecību vai upes krasta pārvaldību, var izjaukt dabiskos biotopus, piemēram, krasta veģetāciju.
Gruntsūdeņi nodrošina pamatplūsmu virszemes ūdens sistēmām, tādēļ to kvalitāte varētu ietekmēt šo virszemes ūdeņu kvalitāti. Gruntsūdeņu kvalitāti apdraud dažādi faktori, piemēram, nitrātu un pesticīdu izskalošanās no apstrādātām zemēm, kā arī ierobežotāks piesārņojums no punktveida avotiem, piemēram, ķīmisko vielu novietnēm, poligoniem, naftas tvertnēm un piesārņotām vietām.
Atpūtas aktivitāšu laikā, piemēram, attiecībā uz peldēšanu, fekāliju piesārņojums no notekūdeņiem un dzīvniekiem rada bažas par sabiedrības veselību. Šāds piesārņojums palielinās stipra lietus un plūdu laikā, kad piesārņojums tiek ieskalots upēs un jūrās, kā arī pārplūstot kanalizācijas tīkliem.
Pirms četrdesmit gadiem daudzos Eiropas ūdeņos izplūda liels daudzums nekontrolētu, neapstrādātu vai daļēji attīrītu notekūdeņu. Minimālos ūdens kvalitātes standartus (kas nozīmē vismaz “pietiekamu” peldūdens kvalitāti) ir izpildījušas 96% no visām ES peldvietām, par kurām iesniegti ziņojumi par 2015. gada peldsezonu. Sliktas kvalitātes peldvietu īpatsvars samazinājās līdz 1,6% 2015. gadā no 1,9% 2014. gadā. Peldvietu īpatsvars ES ar lielisku ūdens kvalitāti pieauga no 78,1% 2011. gadā līdz 84,4% 2015. gadā.
Kopumā 2009. gadā tikai 43% virszemes ūdensobjektu ekoloģiskais stāvoklis bija labs vai augsts, un 2015. gadā paredzams, ka 53% ūdensobjektu sasniegs labu ekoloģisko stāvokli, tāpēc ir maz ticams, ka tiks sasniegts laba ūdens stāvokļa mērķis.
