Nitrātu direktīva
Kūtsmēslu daudzums
Direktīvas pamatā ir noteikumi, kas attiecas uz periodiem, kad dažu veidu mēslošanas līdzekļu izmantošana lauksaimniecības zemēs ir aizliegta, un kūtsmēslu uzglabāšanas tvertņu tilpumam jāpārsniedz uzglabāšanai nepieciešamais tilpums visā ilgākajā laika posmā, kurā to izmantošana jutīgajā zonā ir aizliegta. Tam ir praktiskas sekas, kas tika ilustrētas judikatūrā. Piemēram, lai gan dalībvalsts var brīvi ierobežot kūtsmēslu izmantošanu, izmantojot fosfātu lietošanas vai ievades standartus, tai vienmēr jāpierāda, ka konversijas metode, ko tā izmanto šim nolūkam, nodrošina to, ka mājlopu radīto kūtsmēslu daudzums, ko atļauts izmantot zemē saskaņā ar fosfātu standartiem, nepārsniedz slāpekļa robežas, kas noteiktas Direktīvā (lieta C-322/00 Komisija v Nīderlande [2003] ECR I-11267 118.p.). Un, ja vietējā klimatā ir lietaini periodi, kuru laikā, lietojot mēslojumu zemē, pastāv liels risks, ka lietus ūdens, kas plūst virs zemes, radīs ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem, dalībvalstij ir nepieciešams noteikt periodus, kuros šāda mēslošanas līdzekļu, tostarp neorganisko mēslošanas līdzekļu, izmantošana nav atļauta (lieta C-322/00 Komisija v. Nīderlande [2003] ECR I-11267 137.p.).
Tikai tiktāl, ciktāl ir pierādīts, ka jebkurš kūtsmēslu daudzums, kas pārsniedz faktisko uzglabāšanas jaudu, tiks likvidēts tādā veidā, kas nerada kaitējumu videi, atsevišķām saimniecībām vai lopkopības vienībām var piemērot šī noteikuma izņēmumus, un attiecīgajai dalībvalstij tas jāpamato Komisijai.