Einfšhrung

SCHMUCKBILD + LOGO

INHALT

BREADCRUMB

Orhusas konvencijas pamatprincipi

 

Orhusas konvencija ir daudzpusejs vides noligums, ar kura palidzibu tiek palielinatas iedzivotaju iespejas pieklut informacijai par vidi, atspogulojot atvertas sabiedribas (Karl Popper) un lidzdalibas demokratijas jedzienus. Konvencija ietverto pienakumu galvenie adresati ir publiskas institucijas, kas ir definetas ta, lai aptvertu visu nozaru un visu limenu valdibas iestades (valsts, regionala, vieteja limeni u.t.t.), ka ari strukturas, kas veic valsts parvaldes funkcijas. Tadel Orhusas konvencija ir ari saistošs starptautisks instruments, ar merki risinat valdibas atbildibas, parredzamibas, demokratizacijas un tiesu pieejamibas jautajumus . Click here for more information!

Tas ir veids, ka uzlabot vides parvaldibas tiklu, ieviest mijiedarbigas un uzticamas attiecibas starp pilsonisko sabiedribu un valdibam un istenot jaunu mehanismu, kas izveidots, lai nodrošinatu sabiedribas lidzdalibas vertibu lemumu pienemšanas procesa un garantetu tiesu pieejamibu.

Informacijas pieejamiba, sabiedribas lidzdaliba lemumu pienemšana un tiesu iestašu pieejamiba attiecas uz daudziem kontekstiem, datiem, proceduram un jautajumiem. 1992. gada Rio deklaracijair noteikts politikas virziens sabiedribas lidzdalibai vides parvaldibas ietvaros, bet taja nav precizeta - un ta neizsledz - konkretus sabiedribas lidzdalibas vides lemumu pienemšana veidus. Tapat ta nenodrošina nekadus minimalos standartus šadai dalibai un neparedz procesus.

Atbalsts trim špilariemš dašados vides noligumos ir atškirigs: geografiski, detalizacijas un ambiciju pakape, ka ari paredzeto procesualo jautajumu joma. Cilvektiesibu instituciju jurisprudence atklajas cieša saikne starp piekluvi informacijai un sabiedribas lidzdalibu.

Eiropas Cilvektiesibu tiesa, Amerikas Cilvektiesibu komisija un Afrikas Cilvektiesibuun tautu tiesibu komisijaveido saikni starp šiem diviem jautajumiem.

Daši vides noligumi kaut kada veida atbalsta visparejo priekšstatu, ka sabiedribas locekli ir jainforme, tiem jaspej izteikt savu viedokli, un daši noligumi pat paredz nepieciešamibu paust šos viedoklus lemumu pienemšanas procesos. Citi globala meroga vides noligumi, kas apstiprina piekluvi informacijai un sabiedribas lidzdalibu lemumu pienemšana, ir versti uz sabiedribas informetibas par vides problemam uzlabošanu un sabiedribas iesaistišanos un lidzdalibu šajas jomas. Citi iet vel soli talak, un faktiski uzliek dalibvalstim pienakumu nodrošinat publisku piekluvi informacijai un sabiedribas lidzdalibu jautajumos, uz kuriem attiecas noligumi.

ES limeni Orhusas konvencija ir etalons un dala no ES acquis. Dalibvalstis visa ES isteno Orhusas konvencijas prasibas, izmantojot attiecigos ES tiesibu aktus saskana ar šadu shemu:

    Orhusas konvencija ES tiesibu ainava
  • ES institucijas: Orhusas regula 1367/2006
  • Dalibvalstis:
    • Informacijas pieejamiba --> Direktiva 2003/4
    • Sabiedribas lidzdaliba lemumu pienemšana --> vairakas direktivas
    • Tiesu pieejamiba --> EST judikatura
  • Komisijas pazinojums par tiesu iestašu pieejamibu vides jautajumos š C(2017)2616 galiga redakcija