1. Informacijas pieejamiba starptautisko tiesibu ainava
No trim “pilariem” publiska piekluve informacijai ir visbiežakais vides noligumu elements. Publiski pieejama informacija ir atkariga no paša noliguma darbibas jomas un merka. Dažos kontekstos informacija attiecas uz konkretu proceduru vai iekartu, tapat ka uz ietekmes uz vidi novertešanas proceduram, ka ari bistamu darbibu (tostarp ar kodolenergiju saistitu darbibu) noveršanu un arkartas planošanu. Citos gadijumos informacija attiecas uz konkretam vielam, piemeram, uz bistamam kimiskam vielam vai genetiski modificetiem organismiem. Tomer cita informacija par vides jautajumiem, kas ir publiski pieejama, var attiekties uz tiesibu aktiem, administrativo iestažu lemumiem vai tiesu spriedumiem.
Orhusas konvencija nodrošina, ka visa Konvencija defineta informacija par vidi pec pieprasijuma ir publiski pieejama, nemot vera vienigi noteiktus atteikuma pamatus. Ta ari paredz, jo ipaši, saskana ar 2003. gada Protokolu par piesarnojošo vielu izplatišanas un parneses registriem (PRTR protokols), ka konkreta informacija ir publiski pieejama neatkarigi no konkretu pieprasijumu pastavešanas. Tas nozime sava veida “tiesibas zinat”, kas atspogulojas ari Eiropas Cilvektiesibu tiesas jurisprudence attieciba uz bistamam darbibam (Eiropas Cilvektiesibu tiesa,Guerra u.c. v. , 1998. gada 19. februaris, 14967/89).
Atbalsts vides informacijas pieejamibai vairakos vides noligumos ar globalu un regionalu piemerojamibu regionalo cilvektiesibu strukturu jurisprudence (Eiropas Kopienu Tiesa, Amerikas Cilvektiesibu komisija un Afrikas Cilvektiesibu komisija) un Apvienoto Naciju Organizacijas Starptautisko tiesibu komisijas 2001. gada Statutos par bistamo darbibu radita parrobežu kaitejuma noveršanu (ILC statuti). Škiet, ka ta ir lidzdalibas un procesualo tiesibu forma, kuru visvairak atbalsta starptautiskas tiesibas. Ta ka bez pienacigas informacijas pieejamibas nevar notikt nozimiga sabiedribas lidzdaliba, ir lietderigi balstities uz šo aspektu.