2. Sugu aizsardziba saskana ar Putnu direktivu
ES putnu aizsardzibas režims
Direktivas 1. panta ir noteikts, ka ta attiecas uz
EST judikatura apstiprina, ka, istenojot Direktivu, dalibvalstim ir pienakums aizsargat savvalas putnu sugas, kas sastopamas Kopienas teritorija, nevis tikai tas sugas, kas sastopamas to valsts teritorija.

Natura 2000 un apdraudeti putni
To galveno teritoriju (zonu) identifikacija un saglabašana, kuras migracijas laika suga vairojas, barojas, ligzdo un apstajas, ir kritiska prasiba attieciba uz jebkuriem sugu atjaunošanas centieniem. Eiropas Savieniba Natura 2000 tikla izveide ir galvenais instruments un juridiska prasiba, kas izriet tieši no ES Putnu un Dzivotnu direktivas. Saskana ar Putnu direktivu teritorijas jaklasifice 192 putnu sugam, kas uzskaititas Direktivas I pielikuma. Dalibvalstim jaklasifice teritorijas attieciba uz citam regulari sastopamam migrejošam putnu sugam, kas nav uzskaititas I pielikuma, nemot vera nepieciešamibu aizsargat to vairošanas, spalvu mešanas un ziemošanas vietas un atputas vietas migracijas celos, piemeram, starptautiskas nozimes mitrajus. Šis teritorijas sauc par ipaši aizsargajamam teritorijam (IAT), un tas ir tieši ieklautas Eiropas Natura 2000 tikla. IAT japaredz ipaši dzivotnu aizsardzibas pasakumi, lai nodrošinatu migrejošo putnu un I pielikuma mineto putnu izdzivošanu un vairošanos to izplatibas areala. Natura 2000 ir ekologisks teritoriju tikls, kas aptver 27 ES valstis, kura lidz šim ir vairak neka 26 000 teritoriju, kas aptver aptuveni vienu piektdalu no ES sauszemes platibas. Natura 2000 tikls ietver ari juras vidi, kur teritoriju noteikšana joprojam turpinas.
Lielakajai dalai sugu Natura 2000 teritorijas uzturas vairak neka puse vai pat lidz 100% no to populacijas jebkura konkreta dzives cikla posma. Citu sugu, kas joprojam ir izplatitakas vai ir plašak izkliedetas lielas teritorijas, ieklaušana aizsargajamas teritorijas ir mazaka. Tadel to saglabašana ir japanak ar citiem lidzekliem. Piemeram, lauksaimniecibas vides shemas un uzlabota mežu apsaimniekošana ir bijusi butiska, istenojot ricibas planus attieciba vairakam sugam, piemeram, Spanijas un Austrumu karaliskajiem ergliem, lielajam sigam un stepes piekuniem.