Der Rechtsrahmen für den Naturschutz in der EU

SCHMUCKBILD + LOGO

INHALT

BREADCRUMB

2. Parskats par ES dabas aizsardzibas režimu
Putnu direktiva

 

Vecakais un lidztekus Dzivotnu direktivai svarigakais dabas aizsardzibas tiesibu akts ir Putnu direktiva. Click here for more information!

Dalibvalstis 1979. gada pienema Putnu direktivu, reagejot uz pieaugošajam bažam par Eiropas savvalas putnu populaciju samazinašanos, ko izraisa piesarnojums, dzivotnu zudums, ka ari nelietderiga izmantošana. Tas merkis ir izveidot visaptverošu aizsardzibas shemu visam savvalas putnu sugam, to olam, ligzdam un biotopiem, kas dabiski sastopami Click here for more information! Eiropas Savieniba Click here for more information! (Putnu direktivas 1. pants). Taja noradits, ka Putnu direktiva neattiecas uz nebrive dzimušiem un audzetiem putnu ipatniem. Click here for more information!

Visnopietnakie draudi savvalas putnu aizsardzibai ir dzivotnu zudums un degradacija (Putnu direktivas Preambulas 6. punkts Click here for more information!). Tapec direktiva liels uzsvars tiek likts uz apdraudeto, ka ari migrejošo sugu dzivotnu aizsardzibu (Putnu direktivas Preambulas 8. punkts Click here for more information! un 4. pants Click here for more information!). Attiecigas sugas ir uzskaititas Putnu direktivas I pielikuma. Click here for more information!

Direktiva aizsarga teritorijas un sugas. Teritorijas aizsardzibu nodrošina dalibvalstis, kuram janosaka un jaaizsarga apdraudeto un migrejošo putnu teritorijas. Sugu aizsardziba tomer aizsarga visus Eiropas putnus no tišas nonavešanas, sagustišanas un butiskiem traucejumiem, tapec dalibvalsts atbildiba attiecas ari uz arpus teritorijas dzivojošam sugam Click here for more information!. Turklat Putnu direktiva veicina petijumus, lai pamatotu visu to putnu sugu aizsardzibu, parvaldibu un izmantošanu, uz kuram attiecas direktiva (V pielikums Click here for more information!).

Birds Directive
Avots: Joseph van der Stegen, DG Environment, European Commission