2. Parskats par ES dabas aizsardzibas režimu
Putnu direktiva
Vecakais un lidztekus Dzivotnu direktivai svarigakais dabas aizsardzibas tiesibu akts ir Putnu direktiva.
Dalibvalstis 1979. gada pienema Putnu direktivu, reagejot uz pieaugošajam bažam par Eiropas savvalas putnu populaciju samazinašanos, ko izraisa piesarnojums, dzivotnu zudums, ka ari nelietderiga izmantošana. Tas merkis ir izveidot visaptverošu aizsardzibas shemu visam savvalas putnu sugam, to olam, ligzdam un biotopiem, kas dabiski sastopami Eiropas Savieniba
(Putnu direktivas 1. pants). Taja noradits, ka Putnu direktiva neattiecas uz nebrive dzimušiem un audzetiem putnu ipatniem.
Visnopietnakie draudi savvalas putnu aizsardzibai ir dzivotnu zudums un degradacija (Putnu direktivas Preambulas 6. punkts ). Tapec direktiva liels uzsvars tiek likts uz apdraudeto, ka ari migrejošo sugu dzivotnu aizsardzibu (Putnu direktivas Preambulas 8. punkts
un 4. pants
). Attiecigas sugas ir uzskaititas Putnu direktivas I pielikuma.
Direktiva aizsarga teritorijas un sugas. Teritorijas aizsardzibu nodrošina dalibvalstis, kuram janosaka un jaaizsarga apdraudeto un migrejošo putnu teritorijas. Sugu aizsardziba tomer aizsarga visus Eiropas putnus no tišas nonavešanas, sagustišanas un butiskiem traucejumiem, tapec dalibvalsts atbildiba attiecas ari uz arpus teritorijas dzivojošam sugam . Turklat Putnu direktiva veicina petijumus, lai pamatotu visu to putnu sugu aizsardzibu, parvaldibu un izmantošanu, uz kuram attiecas direktiva (V pielikums
).

Avots: Joseph van der Stegen, DG Environment, European Commission