Ievads
Dabas aizsardzibas režimu, kas iestradati ES tiesiskaja regulejuma, pamatideja ir biologiska daudzveidiba. Termins “biodaudzveidiba” jeb “biologiska daudzveidiba” attiecas uz dzivo butnu dažadibu uz Zemes. Isak sakot, ta tiek raksturota ka dzivibas variacijas pakape uz musu planetas. Biologiska daudzveidiba ietver mikroorganismus, augus, dzivniekus un ekosistemas, piemeram, korallu rifus, mežus, lietus mežus, tuksnešus u.c. Biologiska daudzveidiba attiecas ari uz konkreta regiona dzivojošo dažadu sugu skaitu vai skaitliskumu. Ta atspogulo mums pieejamo biologisko resursu bagatibu. Ta visa pamata ir dabas teritorijas uzturešana, kas ietver augu, dzivnieku un citu dzivo butnu kopienu, kas sak pakapeniski samazinaties, planojot cilveku aktivitati, kas novedis pie dzivotnu iznicinašanas.
Biologiskas daudzveidibas jedzienu var analizet tris dažados limenos:
- 1. Ekosistemu daudzveidiba, kas nozime biologiskas kopienas bagatibu un sarežgitibu, tostarp tropiskos limenus, ekologiskos procesus (kas uztver energiju), partikas tiklus un materialu parstradi.
- 2. Sugu daudzveidiba, kas apraksta organismu veidu skaitu atseviškas kopienas vai ekosistemas.
- 3. Genetiska daudzveidiba, kas veido viena gena versiju dažadibu atseviškas sugas.
Sugu bagatiba ir lidziga sugu daudzveidibai, tomer ta vienkarši mera kopejo sugu skaitu ekosistema. Otrais komponents ir sugu vienmeriba, kas nosaka sugu ipatsvaru noteikta vieta, piemeram, “zema vienmeriba norada, ka teritorija domine dažas sugas”.
Biologiska daudzveidiba palielina ekosistemu produktivitati, kur katrai sugai neatkarigi no ta, cik maza ta varetu but, ir sava nozimiga loma. Biologiskas daudzveidibas nozime cilveka dzive ir multidimensionala, jo cilveki izmanto dabas kapitalu, lai apmierinatu savas fiziologiskas vajadzibas, tostarp vajadzibas pec partikas, patveruma, apgerba, gaisa, udens un energijas. Starp vertigajiem dabas resursiem ir mežs, ganibu zeme, zeme, neorganiskie un organiskie materiali, akmeni, strauti, nafta un koki. Iznemot ieguvumus cilvekiem, tie ir svarigi ari vegetacijai, dzivnieku dzivibai un agronomijai.
1992. gada Apvienoto Naciju Organizacija (ANO) rikoja konferenci par vidi un attistibu. Šaja konference 192 valstis un Eiropas Savieniba sapulcejas, lai izveidotu “Konvenciju par biologisko daudzveidibu (KBD)” , uzsverot, ka “vismaz 40 procenti pasaules ekonomikas un 80 procenti nabadzigo iedzivotaju vajadzibu ir nodrošinatas no biologiskajiem resursiem. Turklat, jo bagataka ir dabas daudzveidiba, jo lielaka ir medicinas atklajumu iespeja, ekonomiska attistiba un adaptiva reakcija uz tadiem jauniem izaicinajumiem ka klimata parmainas” . Šis citats isi apkopo biologiskas daudzveidibas vertibu musu ekonomikai, musu veselibai un Zemei.