Ievads
Biologiskajai daudzveidibai ir svariga loma ekosistemu funkcijas, kas sniedz atbalsta, nodrošinašanas, regulešanas un kulturas pakalpojumus. Šie pakalpojumi ir butiski cilveku labklajibai, jo tie ir tieši saistiti ar partikas vajadzibam, cilveku veselibu, ekonomisko izaugsmi un socialo progresu. Jo ipaši ,biologiskas daudzveidibas loma ir tieši saistita ar pamatfunkcijam uz Zemes, piemeram, ekosistemas lidzsvara saglabašanu (t. i., baribas vielu parstradi un uzglabašanu, piesarnojuma apkarošanu, klimata stabilizešanu, augsnes veidošanu un aizsardzibu), biologisko resursu nodrošinašanu (t. i., zales un farmaceitiskie lidzekli, koksnes produkti, vaislas krajumi un sugu daudzveidiba, ekosistemas un geni) un socialie ieguvumi (t. i., atputa un turisms, kulturas vertiba, izglitiba un petnieciba).
Pašreizeja laikmeta Zemes biologiska daudzveidiba ir butiski apdraudeta. Galvenais biologiskas daudzveidibas zuduma celonis var but saistits ar cilveku ietekmi uz pasaules ekosistemu, patiesiba cilveki ir ieverojami mainijuši vidi, un ir mainijuši teritoriju, ekspluatejot sugas tieša veida, piemeram, zvejojot un medijot, mainot biogeokimiskos ciklus un parnesot sugas no vienas teritorijas uz citu planetas vietu. Biologiskas daudzveidibas apdraudejumu var apkopot šados galvenajos punktos: 
biotopu parveidošana un zudums, eksotisku sugu un genetiski modificetu organismu ieviešana, piesarnojums, parapdzivotiba, klimata parmainas, resursu parmeriga izmantošana.
Nemot vera to, ka biologiskas daudzveidibas zudums lidztekus klimata parmainam ir aprakstits ka kritiskakais globalais vides apdraudejums, 2010. gada ES valstu un valdibu vaditaji izvirzija sev šadu merki biologiskas daudzveidibas saglabašanai ES: “Lidz 2020. gadam apturet biologiskas daudzveidibas zudumu un ekosistemu pakalpojumu degradaciju ES, atjaunot tos, cik vien iespejams, vienlaikus palielinot ES ieguldijumu, lai noverstu biologiskas daudzveidibas samazinašanos pasaule.” 2011. gada maija pienemtaja Komisijas strategija “ES 2020” ir noteikti seši galvenie merki, lai nodrošinatu, ka šis visparejais merkis tiek sasniegts lidz 2020. gadam. Viens no merkiem ir pilniba istenot Putnu un Dzivotnu direktivas.
Putnu un Dzivotnu direktivas, ko dažkart kopigi deve par “Dabas direktivam”, ir ES biologiskas daudzveidibas politikas sturakmeni; Eiropas dabas aizsardzibas pamata ir biologiskas daudzveidibas aizsardziba. Tas lauj visam 28 ES dalibvalstim kopiga tiesiska regulejuma ietvaros sadarboties, lai saglabatu Eiropas apdraudetakos un vertigakos biotopus un sugas visa to dabiskaja areala ES neatkarigi no politiskajam vai administrativajam robežam.