3. Speka esošo ES dabas aizsardzibas tiesibu aktu novertejums
ES dabas aizsardzibas tiesibu novertejums
Attieciba uz direktivu efektivitati novertejums paradija, ka direktivu visparigie merki vel nav sasniegti un nav iespejams paredzet, kad tie tiks pilniba sasniegti. Tomer ir skaidrs, ka putnu sugu, ka ari citu ar direktivam aizsargato sugu un biotopu statuss un tendences butu ieverojami sliktakas, ja to nebutu, un, ja tiek veikti pietiekami plaši, merktiecigi pasakumi, sugu un dzivotnu statuss uzlabojas. Lai gan attieciba uz juras vidi joprojam pastav nepilnibas, šobrid Natura 2000 aizsargajamo teritoriju tikla sauszemes dala liela mera uzskatama par izveidotu. Ir ieviestas valstu sugu aizsardzibas un ilgtspejigas izmantošanas sistemas. Progress dzivotnu saglabašana un ekosistemu pakalpojumu sniegšana arpus Natura 2000 ir ierobežotaks.
Attieciba uz izmaksam, kas saistitas ar iepriekšmineto direktivu istenošanu, tas uzskata par sapratigam un proporcionalam gutajam priekšrocibam. Proti, novertets, ka Natura 2000 teritoriju noteikšanas, aizsardzibas un apsaimniekošanas izmaksas visa ES ir vismaz 5,8 miljardi eiro gada. Vairaki šo direktivu ieguvumi, kas tiek lesti 200—300 miljardu eiro gada, ieverojami parsniedz identificetas izmaksas. To istenošana veicina vietejo ekonomiku, radot darbavietas un rosinot turismu, jo ipaši lauku apvidos. Nevajadzigu administrativo slogu var radit valsts vai regionalas istenošanas pieejas (piemeram, atlauju pieškiršanas proceduras, kas ir sarežgitakas neka nepieciešams). Tomer pieaug labas prakses kopums attieciba uz gudram istenošanas pieejam, piemeram, planu un projektu agrinu parbaudi, atlauju izsniegšanas proceduru racionalizešanu, kvalitates uzlabošanu un datu apmainu.
Turklat saskana ar atbilstibas parbaudi Putnu un Dzivotnu direktiva joprojam ir svariga, lai noverstu galveno spiedienu uz biotopiem un sugam. To visparigie un konkretie merki joprojam ir speka, nosakot, kas jasasniedz, un atstajot atbildibu par konkretu apdraudejumu noteikšanu dalibvalstim un reagešanu uz tiem. Abu direktivu pielikumi ir vairakkart groziti, pedejoreiz tas noticis saistiba ar jaunu dalibvalstu pievienošanos. Vairak neka 1200 sugu un pasugu, ka ari 231 biotopu tipi pašlaik ir uzskaititi Dzivotnu direktiva. Turklat Dabas direktivas ir savstarpeji saskanotas, tacu joprojam ir javeicina istenošanas risinajumi, kas optimize to saglabašanas merku sasniegšanu, vienlaikus pilniba nemot vera socialekonomisko kontekstu, kura tas darbojas, sadarbojoties ar dažadam ieinteresetajam personam. Turklat Dabas direktivas un ES 2020 Biologiskas daudzveidibas strategija ir integreta un pilniba saskanota politikas pieeja.
Visbeidzot, pamatojoties uz direktivu ES pievienoto vertibu, ir skaidrs, ka tas ir izveidojušas stingraku un konsekventaku pamatu dabas aizsardzibai neka tas, kas Eiropa pastaveja pirms to pienemšanas. Nepieciešamiba un pamatojums ricibai ES limeni, izmantojot Dabas direktivas, ari paliek speka, lai sasniegtu daudzkartejo ekosistemu pakalpojumu ieguvumu, ko tie sniedz sabiedribai.
Kopuma novertejums liecina, ka direktivu visparigie merki vel nav sasniegti un nav iespejams paredzet, kad tie tiks pilniba sasniegti, jo loti lielai dalai sugu un biotopu veidu, ko aizsarga saskana ar direktivu, joprojam ir nelabveligs aizsardzibas statuss, un daži no tiem joprojam turpina pasliktinaties vai joprojam ir apdraudeti. 
To var saistit ar nepietiekamu progresu konkreto merku sasniegšana, ka ari ar to, ka joprojam pastav daudzi no spiedieniem un draudiem, kas ir izraisijuši pasliktinašanos, piemeram, zemes izmantošanas maina, dzivotnu zudums un degradacija un piesarnojums. Turklat direktivu istenošana ir notikusi ari urbanizacijas paatrinašanas laika, mainoties demografiskajiem un uztura modeliem un notiekot tehnologiskajam parmainam, padzilinot tirgus integraciju, tapat janem vera klimata parmainas, un tas viss rada nepieredzetu slodzi zemei.