Der Rechtsrahmen für den Naturschutz in der EU

SCHMUCKBILD + LOGO

INHALT

BREADCRUMB

2. Parskats par ES dabas aizsardzibas režimu
Kopejie saglabašanas merki

 

Abu direktivu konkreto uzdevumu merkis ir izveidot aizsardzibas sistemu sugam, biotopiem un teritorijam, kas aizsargatas ar direktivam: Click here for more information!

  • A. Vissvarigako teritoriju aizsardzibas un apsaimniekošanas nodrošinašana un saskanota veseluma veidošana attiecas uz Natura 2000 tiklu, kas izveidots attieciba uz sugam un biotopu tipiem, kas uzskaititi Dzivotnu direktivas I un II pielikuma un Putnu direktivas I pielikuma, ka ari uz migrejošiem putniem. To veido Kopiena nozimigas teritorijas (KNT), ko apstiprina Komisija un pec tam velak dalibvalstis tas nosaka ka Ipaši aizsargajamas dabas teritorijas (IADT) saskana ar Dzivotnu direktivu, ka ari ipašas aizsardzibas zonas (IAT), ko dalibvalstis klasificejušas saskana ar Putnu direktivu.
  • B. Direktivas ari paredz un mudina dalibvalstis veikt dzivotnu aizsardzibas pasakumus arpus Natura 2000 tikla.
  • C. Dalibvalstim jaievieš stingrs aizsardzibas režims visam daba sastopamam savvalas putnu sugam un citam apdraudetajam sugam, kas uzskaititas Dzivotnu direktivas IV pielikuma Click here for more information!, gan Natura 2000 teritorijas, gan arpus tam. Dažas II pielikuma uzskaititas putnu sugas var medit un citas Dzivotnu direktivas V pielikuma uzskaititas sugas var izmantot, tacu dalibvalstim janodrošina, ka šada izmantošana ir ilgtspejiga un neapdraud aizsardzibas centienus.
  • D. Dalibvalstim ari janodrošina atbilstigas zinašanas, datu pieejamiba un izpratne, lai pamatotu direktivu istenošanu.

Attieciba uz abu direktivu izpildi ir bijušas butiskas problemas saistiba ar to noteikumu transponešanu un istenošanu. Reagejot uz valsts transponešanas pasakumu nepazinošanu, Komisija uzsaka 68 pienakumu neizpildes proceduras, no kuram 23 attiecas tikai uz Putnu direktivu, 14 tikai uz Dzivotnu direktivu un 31 uz abu direktivu transponešanu. Atbilstibas parbaudes attieciba uz valsts pasakumiem, ar kuriem transpone abas direktivas, tika veiktas 43 parkapumu proceduras attieciba uz Putnu direktivu, 39 proceduras attieciba uz Dzivotnu direktivu un 15 proceduras attieciba uz abam direktivam. Visas šis proceduras tika slegtas pec tam, kad dalibvalstis tika ieviesušas likumdošanas pasakumus, lai pareizi transponetu abas direktivas.

Visas dalibvalstis ir aizkavejusies to teritoriju atlase, kuras tiks noteiktas ka KNT un IADT , kas ir izraisijusi kavešanos KNT apstiprinašana Komisija saskana ar Dzivotnu direktivas 4. panta 2. punkta noteikto proceduru. Tam ir bijusi kaskades ietekme ari attieciba uz IADT noteikšanas grafiku saskana ar 4. panta 4. punktu un nepieciešamo aizsardzibas pasakumu noteikšanu saskana ar Dzivotnu direktivas 6. panta 1. punktu. Turklat nepareiza objektu atlase ir izraisijusi vairakus juridiskus stridus pat EST. Piemeram, lieta C-141/14 Komisija pret Bulgariju EST cita starpa apstiprinaja, ka Bulgarija nav klasificejusi ka IADT vispiemerotakas dažadu putnu sugu teritorijas, neieklaujot visas svarigas putnu zonas ipašaja aizsardzibas zona, kas aptver Kaliakras regionu. Lidz ar to, apstiprinot ari daudzu pasakumu istenošanu nozimigas putnu zonas teritorija, kas aptver Kaliakras regionu, kas nebija klasificets ka IADT, lai gan tas butu bijis jadara, rezultata tika parkapti Putnu direktiva paredzetie pienakumi.

Ja teritorijas noteikšana tiek apšaubita, iesniedzejtiesa var versties EST vai nu Savienibas tiesibu interpretacijai, vai ari iesniegt lugumu par Savienibas tiesibu aktu speka esamibu LESD 267. pants), ja ir pamatoti argumenti par Savienibas tiesibu speka neesamibu. Šaja gadijuma iesniedzejtiesai ir pienakums apturet tiesvedibu un versties Tiesa, lai sanemtu prejudicialu nolemumu par akta speka esamibu. Ta nekada gadijuma nevar pienemt galigo lemumu pretruna ES tiesibu aktiem, ja vien EST nav pasludinajusi to par speka neesošu (lieta 314/85 Foto-Frost; lieta C-461/03 Gaston Schul Douane-Expediteur, 15.-25. punkts, lieta C-344/04, IATA un ELFAA, 27.-32. punkts). Piemeram, lieta C-281/16 Vereniging Hoekschewaards Landschap Niderlandes Valsts padome ludza EST lemt par Komisijas istenošanas lemuma speka esamibu saskana ar Dzivotnu direktivu: lemumu samazinat SCI lielumu. EST galu gala konstateja, ka Komisija ir parsniegusi savu ricibas brivibu. Niderlande nebija atsaukusies uz “zinatniskas kludas” esamibu bridi, kad ta iesniedza Komisijai priekšlikumu samazinat KNT lielumu, un, no savas puses, Komisija nebija iesniegusi EST nekadus parliecinošus zinatniskus pieradijumus, kas varetu pieradit, ka šada kluda ir ietekmejusi sakotnejo priekšlikumu. Tapec Komisija nevareja likumigi atsaukties uz sakotnejas zinatniskas kludas esamibu, lai samazinatu KNT lielumu, atjauninot KNT sarakstu.

Komisijai ir iesniegtas ari daudzas sudzibas par dažu Dabas direktivu noteikumu iespejamo nepienacigo istenošanu, jo ipaši attieciba uz aizsardzibu un procesualajam garantijam, ko piemero Natura 2000 teritorijam saskana ar Dzivotnu direktivas 6. panta 2. punktu un 6. panta 3. punktu. Click here for more information! un medibu darbibai saskana ar Putnu direktivas 7 Click here for more information!. pantu. Daži no šiem iebildumiem ir izraisijuši nepienacigu pieteikumu neizpildes proceduru sakšanu papildus proceduram, ko Komisija ierosinajusi pec savas iniciativas. Sikaka informacija ir sniegta turpmakajas iedalas par katras direktivas konkretajiem merkiem.