Schwerpunkt Rechtsrahmen für den Gebietsschutz

SCHMUCKBILD + LOGO

INHALT

BREADCRUMB

2. Teritorijas noteikšana un saglabašanas pasakumu izveide
Dzivotnu direktiva - Ipašo aizsargajamo teritoriju (SAC) atlase un noteikšana

 

Da das übergeordneteNemot vera, ka Dzivotnu direktivas galvenais merkis ir saglabat un atjaunot Kopienas nozimes dabiskas dzivotnes un savvalas faunas un floras sugas 2. pants) labveliga aizsardzibas statusa (FCS) ir butiski izveidot saskanotu Eiropas ekologisko tiklu ar ipašam aizsargajamam dabas teritorijam (SAC) (Preambulas 6. punkts un 3. pants). Ipaši aizsargajamas dabas teritorijas ir definetas ka Kopiena nozimiga teritorija, ko dalibvalstis nosaka ar normativu vai administrativu aktu un/vai ligumu un kur piemero vajadzigos aizsardzibas pasakumus, lai saglabatu vai atjaunotu labveligu aizsardzibas statusu tam dabiskajam dzivotnem un/vai sugu populacijai, kuru del attieciga teritorija ir noteikta (1. pants).

4. pants:
1. Pamatojoties uz III pielikuma (1. posms) izklastitajiem kriterijiem un attiecigo zinatnisko informaciju, katra dalibvalsts piedava teritoriju sarakstu, taja noradot, kuri I pielikuma dabisko dzivotnu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietejas sugas tas teritorija, sastopamas minetajas teritorijas. Attieciba uz dzivnieku sugam ar plašu izplatibas arealu šis teritorijas ir mineto sugu dabiskas izplatibas arealu vietas, kuram raksturigie fizikalie vai biologiskie faktori ir svarigi, lai šo sugu ipatni varetu dzivot un vairoties. Attieciba uz udens dzivnieku sugam ar plašu izplatibas arealu šadas teritorijas ierosina paredzet vienigi tad, ja iespejams skaidri noteikt vietu, kurai raksturigie fizikalie un biologiskie faktori ir svarigi, lai mineto sugu ipatni varetu dzivot un vairoties. Attieciga gadijuma dalibvalstis ierosina pielagot sarakstu, nemot vera 11. panta mineto uzraudzibas pasakumu rezultatus.
 
  Tris gados pec šis direktivas izzinošanas sarakstu nosuta Komisijai, pievienojot informaciju par katru no teritorijam. Šaja informacija ieklauj teritorijas karti, nosaukumu, atrašanas vietu, platibu un datus, kas izriet no III pielikuma (1. posms) noteikto kriteriju piemerošanas un ko iesniedz forma, kuru Komisija nosaka saskana ar 21. panta paredzeto proceduru.
 
  2. Pamatojoties uz III pielikuma (2. posms) izklastitajiem kriterijiem un nemot vera gan dalijumu piecos biogeografiskajos rajonos, kas mineti 1. panta c) punkta iii) apakšpunkta, gan visu 2. panta 1. punkta mineto teritoriju, Komisija pec vienošanas ar katru dalibvalsti sagatavo Kopiena nozimigo teritoriju saraksta projektu, kura pamata ir dalibvalstu saraksti un kura norada teritorijas, kur sastopami viens vai vairaki prioritarie dabisko dzivotnu veidi vai prioritaras sugas.
 
  Dalibvalstis, kuras teritorijas ar vienu vai vairakiem prioritarajiem dabisko dzivotnu veidiem un prioritarajam sugam veido vairak neka 5 % no valsts teritorijas, pec vienošanas ar Komisiju var prasit elastigaku III pielikuma (2. posms) uzskaitito kriteriju piemerošanu, izraugoties visas Kopiena nozimigas teritorijas, kas ir šaja valsti.
 
  Kopiena nozimigo izraudzito teritoriju sarakstu, kura noraditas vietas, kur atrodams viens vai vairaki prioritarie dabisko dzivotnu veidi vai prioritaras sugas, pienem Komisija saskana ar 21. panta paredzeto proceduru.

Ipaši aizsargajamo dabas teritoriju (SAC) noteikšana saskana ar Dzivotnu direktivu notiek tris posmos. Sakotneja posma dalibvalstis ierosina to teritoriju sarakstu, kuras ir vai nu noteikti biotopu veidi, vai dažas apdraudetas sugas (4. panta 1. punkts, Dzivotnu direktiva). Biotopu tipi, kas jaierosina ka SAC, ir uzskaititi Dzivotnu direktivas I pielikuma. I pielikuma ir noteikti aptuveni 200 biotopu veidi, tostarp 25 dažadi zalaju kopienu veidi, un 51 atškirigs meža veids. II pielikuma ir ietvertas apdraudetas dzivnieku un augu sugas. Dalibvalstis var ierosinat ari teritorijas, kuras sastopamas šis sugas. Šaja pielikuma ir apmeram 700 ziditaju, rapulu, abinieku, zivju, bezmugurkaulnieku un augu sugu. Putni šeit nav uzskaititi. Vairaki dzivotnu tipi un sugas, kas uzskaititas I un II pielikuma, ir atzimeti ka prioritari biotopu veidi vai prioritaras sugas, noradot, ka tas ir ipaši neaizsargatas vai apdraudetas.