2. Teritorijas noteikšana un saglabašanas pasakumu izveide
Putnu direktiva - Ipaši aizsargajamo teritoriju (IAT) atlase un noteikšana
Apdraudeto, ka ari migrejošo sugu aizsardzibu nodrošina, izveidojot saskanotu ipaši aizsargajamo teritoriju (IAT) tiklu (4. panta 1. un 2. punkts saistiba ar Putnu direktivas I pielikumu), kurus dalibvalstis izvelas un juridiski klasifice 
. Izraudzitajam teritorijam jaietver dzivotnes, kas nepieciešamas konkretajam sugam parošanas, vairošanas un barošanas laika, ka ari migrejošam sugam — ari spalvu mešanai, perešanai un ziemošanai. Dalibvalstim ir ricibas briviba, nosakot vispiemerotakas teritorijas. Šo principu EST apstiprinaja Leybucht liet. Tomer tam japiemero zinatniski un ornitologiski kriteriji , nevis ekonomiski vai sociali apsverumi . Dalibvalstim šie kriteriji ir pilniba japiemero ta, lai nodrošinatu, ka tiek izraudzitas visas “vispiemerotakas teritorijas” gan pec skaita, gan platibas.
Ja dalibvalsts nav noteikusi vispiemerotako teritoriju ka IAT, Tiesa var nolemt, ka attieciga teritorija butu jaklasifice ka tada, ka tada, ka, cita starpa, ta konstatejusi Marismas de Santona lieta . Pec potencialo IAT izraudzišanas dalibvalstis sniedz Komisijai informaciju par teritoriju, kas nosaka, vai izraudzitas teritorijas ir pietiekamas, lai izveidotu saskanotu tiklu neaizsargato un migrejošo sugu aizsardzibai. Dalibvalstis nosuta Komisijai vajadzigo informaciju, izmantojot standarta datu veidlapas.
Ta ka Putnu direktiva pati par sevi nenosaka precizus atlases kriterijus IAT, nevalstiskas organizacijas (NVO), piemeram, BirdLife International, ar Komisijas un dalibvalstu atbalstu publice svarigu putnu teritoriju atsauces sarakstus ar noteiktiem atlases kriterijiem, lai palidzetu dalibvalstim šadu zonu noteikšana . Kopš 1994. gada visas IAT veido neatnemamu Natura 2000 sastavdalu, kas ietver visas piemerotakas teritorijas apdraudetakajam un migrejošajam sugam.
Avots: http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/barometer/docs/spa.jpg
Palielinatvergrössern!