1. ES tiesibu aktu piemerošana, ko veic valsts tiesnesis
Konsekventa interpretacija
ES tiesibu aktu efektivu piemerošanu nevar nodrošinat tikai ES un tas tiesas. Tas liela mera ir atkarigs no valsts tiesam un privatpersonam, kas ierosina tiesvedibu šajas tiesas, lai istenotu savas tiesibas saskana ar ES tiesibam (Lieta Nr. 26/62 Van Gend & Loos).
Konsekventa interpretacija
Valsts tiesnesim ir japiemero ES tiesibas, jo tam ir prioritate salidzinajuma ar iekšejam tiesibam. (Lieta Nr. 6/64 Costa v. Enel; lieta Nr. C 409/06 Winner Wetten, 53. punkts.). Tadel valstu tiesam savas valsts tiesibas ir jainterprete pec iespejas lielaka mera atbilstoši ES tiesibu prasibam. Vajadzibas gadijuma tas var izraisit pastavigas judikaturas mainu, ja tas pamata ir valsts tiesibu interpretacija, kas nav saderiga ar direktivas merkiem (Lieta Nr. C-441/14 DI, 33. punkts).
To terminu nozime un darbibas joma, kuriem ES neparedz definiciju, ir janosaka, nemot vera to ierasto nozimi ikdienas valoda, vienlaikus nemot vera kontekstu, kada tie sastopami, un to noteikumu merkus, kuros tie ietilpst (Lieta Nr. C-184/14 A, 32. punkts).
Lieta Nr. C-585/10 Møller EST pamanija, ka terminam “sivenmate” nav viennozimiga nozime visas oficialajas valodas. Ta nolema interpretet, kas jauncukas pielidzina sivenmatem, jo rupnieciskas iekartas, kuram ir ieverojams piesarnojuma potencials, gan sivenmatem, gan jauncukam ir tada pati ietekme uz vidi.
EST kopuma dod priekšroku autonomai interpretacijai ES pasakumos izmantotajiem jedzieniem, ar dažiem iznemumiem, kad dalibvalstim ir zinama ricibas briviba (Lieta Nr. C-81/96 Gedeputeerde Staten van Noord-Holland, jautajuma par to, kad tiek pieškirta attistibas piekrišana). Tomer attieciba uz noteikumu un visparejas vides aizsardzibas sistemas merkiem visas atkapes ir jainterprete šauri gan valsts, gan Savienibas tiesibas.
EST atbalstito atkapju no dabas aizsardzibas interpretacija ir apzinati ierobežojoša (skat. Lietu Nr. C-304/05 Komisija v. Italija, 82. punkts). EST pat aicina istenot “uzticigu transponešanu”, kas ir termins, ko ta izmanto tikai šaja zina un nekad attieciba uz citam ES tiesibu jomam (attieciba uz Putnu direktivu skat. lietu Nr. C-38/99 Komisija v. Francija, 53. punkts; attieciba uz Biotopu direktivu — lieta Nr. C-6/04,Komisija v. Apvienota Karaliste, 256. punkts). Tapat ari lieta Nr. C-304/15 Komisija pret Apvienoto Karalisti EST stingri interpreteja nosacijumu, ka lielam sadedzinašanas iekartam var piemerot atkapi, jo šadu interpretaciju pamatoja ipašas zemsvitras piezimes konteksts un Direktivas merkis.
Lai gan valsts tiesibu interpretacijas principam saskana ar Savienibas tiesibam ir zinamas robežas un it ipaši tas nevar kalpot par pamatu valsts tiesibu interpretacijai contra legem, tomer lielakoties, ciktal tas ir iespejams, ir nepieciešams, lai viss valsts tiesibu kopums tiktu nemts vera un lai tiktu piemerotas valsts tiesibu aktos atzitas interpretacijas metodes, lai nodrošinatu, ka ES tiesibu akti ir pilnigi efektivi, un lai sasniegtu iznakumu, kas atbilst tas izvirzitajam merkim. Isak sakot, interpretacijai ir ari janodrošina, ka Savienibas tiesibas ir pilniba efektivas (Lieta Nr. C-573/17 Poplawski, 53.—55. punkts).
Lieta Nr. C-167/17 Klohn EST secinaja, ka dalibvalstim ir pienakums pec iespejas pilnigak interpretet valsts tiesibu aktus, lai netiktu liegts personam lugt vai iesniegt prasibu tiesas par vides jautajumiem sakara ar finansialo slogu, kas varetu rasties, ka rezultata.