The role of the National Judge in the European Judicial System and the Procedures of the CJEU

SCHMUCKBILD + LOGO

INHALT

BREADCRUMB

2. ES Tiesas proceduras
Iepriekšeja luguma procedura: Jautajumu aktualitate

 

Principa visiem jautajumiem jabut saistitiem ar valsts tiesa izskatamas lietas iznakumu. Tomer EST uzskata, ka principa tikai iesniedzejtiesa var novertet jautajumu nepieciešamibu un noteikt to butibu. Tadel EST izskatis jautajuma pienemamibu tikai iznemuma gadijumos. Tas it ipaši attiecas uz gadijumiem, kad Tiesai iesniegta problema ir tikai hipotetiska vai ja valsts tiesas pieprasitajai Kopienu tiesibu normas interpretacijai nav nekada sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstakliem vai ar tas merki. (Lieta C-415/93 Bosman, 61. punkts; Lieta C-466/04 Acereda Herrera, 48. punkts; Lieta C-380/05 Centro Europa,53. punkts; Apvienotas lietas C-188/10 un C-189/10 Melki un Abdeli, 27. punkts).

Šaja luguma ir jaietver valsts tiesa izskatamas lietas juridiskie un faktiskie apstakli, ka ari valsts tiesas jautajumi. Taja butu ari janorada, kapec atbilde tiek uzskatita par vajadzigu, lai pienemtu lemumu valsts tiesa izskatamaja lieta. Iesniedzejtiesa var ari noradit savu nostaju ES tiesibu jautajumos un ierosinat atbildi.

Atsauce un attiecigie tulkojumi vai kopsavilkumi tiks nosutiti valsts tiesa izskatamas lietas dalibniekiem, ka ari ieinteresetajam personam, kas minetas EST Statutu 23. panta, proti, visam dalibvalstim, Parlamentam, Padomei un Komisijai, ka ari dažos gadijumos ari EEZ valstim un EBTA Uzraudzibas iestadei. Tas var iesniegt apsverumus sava valoda divu menešu laika. EST var sasaukt tiesas sedi.

Vairuma, bet ne visas sakotnejas atsauces proceduras tiks sniegts generaladvokata atzinums, kas tiek publicets pirms lietas apspriešanas EST. EST var lemt tris, piecu un piecpadsmit tiesnešu palatas, ka ari plenarsede.

Tiesa var izmantot paatrinatu proceduru un — atseviškas jomas — vel vairak paatrinatu steidzamibas proceduru. Tomer šis proceduras tiek izmantotas loti reti, un lidz šim ne vides jautajumos. Parasti EST sagaida, ka valsts tiesas ar pagaidu pasakumiem risinas jebkadu steidzamibu. Lielais personu skaits vai juridiskas situacijas, ko var ietekmet lemums, kas iesniedzejtiesai ir japienem pec tam, kad ši lieta ir nodota EST prejudiciala nolemuma sanemšanai, ka tads nevar but arkartejs apstaklis, kas attaisnotu paatrinatau proceduru (sk. Tiesas priekšsedetaja rikojumus apvienotajas lietas C-283/06 un C-312/06 KÖGÁZ u.c ., 9. punkts.; Lieta C-368/06 Cedilac, 7. punkts ; Lieta C-201/08 Plantanol, 10. punkts; Lieta C-317/04, Parlaments pret Padomi, 13. punkts ).

Piemers:
Lieta C-240/09 Lesoochranárske zoskupenie (Rikojums) par Slovakijas bruno lacu aizsardzibu iesniedzejtiesa informeja EST, ka pastav vairakas administrativas proceduras, ko ierosinajušas dažadas mednieku vai citu personu asociacijas, kas attiecas uz atbrivojumu pieškiršanu attieciba uz sugas aizsardzibas režimu. Atbrivojumu pieškiršanas gadijuma tiktu pielauta bruno lacu nonavešana un kimikaliju izmantošana aizsargajamas dabas teritorijas. Tomer EST secinaja, ka attieciba uz draudiem ipašumam vai personu veselibai iesniedzejtiesa nekada veida neprecize to formu un apjomu un nenorada, ka butu nepieciešama EST lemuma pienemšana loti isa laika, lai izvairitos no riskiem, kas varetu rasties ja procedura butu norisinajusies parastaja kartiba vai kapec pagaidu pasakumus šaja sakara nevareja veikt valsts limeni. Tapec pieprasijums iesniegt lietu paatrinatai izskatišanai netika apmierinats.