D. Bīstamo atkritumu jēdziens
Direktīvā 2008/98, Atkritumu pamatdirektīvā, tiek izcelti bīstamie atkritumi, kurus tā definē kā sprādzienbīstamus, oksidējošus, “viegli uzliesmojošus”, uzliesmojošus, kairinošus (t. i., kuri, ieelpojot vai norijot, vai iekļūstot ādā, var būt saistīti ar ierobežotu veselības apdraudējumu), toksiski (kas tāpat var ietvert “nopietnus, akūtus vai hroniskus veselības apdraudējumus un pat izraisīt nāvi”), kancerogēnus, kodīgus, infekciozus,... un pat, neietekmējot cilvēku veselību, “ekoloģiski toksiskus” (3. panta 2. punkts un III pielikums).
Pārvadājot, uzglabājot vai apstrādājot bīstamos atkritumus, tie jāidentificē, jāglabā hronoloģiski dati par to raksturu un izcelsmi, kā arī cita būtiska informācija, un, kas ir pats svarīgākais, tie jāsadala pa kategorijām. Bīstamos atkritumus nedrīkst sajaukt ar citām bīstamo atkritumu kategorijām, ne ar citiem atkritumiem, vielām vai materiāliem (18. pants un 35. pants).
Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas darbības acīmredzami ir “jāveic apstākļos, kas nodrošina vides un cilvēku veselības aizsardzību”, kā arī jāatbilst prasībām attiecībā uz citiem atkritumu veidiem (17. pants). Bīstamo atkritumu izsekojamība jānodrošina no ražošanas līdz galamērķim. Tie ir jākontrolē, jo īpaši, ja tie atrodas pie ražotāja, uzņēmuma un uzņēmuma, kas to savāc un transportē savas profesionālās darbības ietvaros. Tāpat kā bīstamo atkritumu tirgotājiem un brokeriem, šīm personām hronoloģiskā secībā jāreģistrē jebkura ar šādiem atkritumiem saistītā darbība un sīkāka informācija (35. pants).
Pastāv “aizliegums” bīstamo atkritumu sajaukšanai vai nu ar citām bīstamo atkritumu kategorijām, vai ar citiem atkritumiem, vielām un materiāliem, kas ir iespējams tikai tad, ja tiek piešķirta attiecīga atļauja. Tas var notikt tikai tad, ja nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēku veselību un vidi un atbilst labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) (18. pants). Savākšanas, transportēšanas un pagaidu uzglabāšanas laikā ar bīstamajiem atkritumiem jārīkojas saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Pat tad, ja bīstamie atkritumi tiek pārvietoti dalībvalstī, tiem pievieno identifikācijas dokumentu, kurā reģistrēti attiecīgie dati (19. pants).