A. Aprites ekonomikas rīcības plāns
Pārskatītie ES tiesību akti atkritumu jomā atbilstīgi aprites ekonomikas tiesību aktu kopumam
Pāreja uz aprites ekonomiku ES līmenī ir pievērsusi uzmanību nepieciešamībai uzskatīt atkritumus par resursu - izstrādājumos ietvertā enerģija un materiāli ir pēc iespējas ilgāk jāsaglabā ekonomikas apritē un pēc iespējas augstākā kvalitātē 
. Saskaņā ar AE paketes noteikumiem galvenie mērķi ir šādi:
- Mērķis līdz 2030. gadam pārstrādāt 65% sadzīves atkritumu;
- Mērķis līdz 2030. gadam pārstrādāt 75% iepakojuma atkritumu;
- Izmantot ekonomiskos stimulus ražotājiem, lai rosinātu tos ražot videi nekaitīgākus produktus un atbalstīt reģenerācijas un pārstrādes shēmas;
- Pasākumi, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu un stimulētu rūpniecisko simbiozi;
- Saistošs mērķis līdz 2030. gadam samazināt sadzīves atkritumu apjomu poligonos līdz ne vairāk kā 10%;
- Aizliegums apglabāt atsevišķi savāktos atkritumus;
- Ekonomisku instrumentu veicināšana, lai mazinātu poligonu atkritumu apjomu; un
- Vienkāršotas un uzlabotas definīcijas un saskaņotas metodes pārstrādes rādītāju aprēķināšanai visā ES.
Turklāt, ņemot vērā to, ka paplašinātās ražotāju atbildības attīstība Eiropā jau ir veicinājusi uzlabojumus atkritumu rašanās novēršanā, atkārtotā izmantošanā un pārstrādē, jaunās prasības saskaņā ar AE, lai palielinātu gan otrreizējās pārstrādes, gan atkritumu poligonu samazināšanas mērķus, nodrošinās turpmāku stimulu labākai paplašinātās ražotāju atbildības shēmu īstenošanai visā ES. Tas ir apstiprināts pēc nesenās WFD pārskatīšanas, jo Direktīvas 2018/851/ES 8. pants tika papildināts, norādot, ka “dalībvalstis var nolemt, ka produktu ražotāji, kas uzņemas finansiālus vai finansiālus un organizatoriskus pienākumus atkritumu apsaimniekošanā noteiktā produkta aprites cikla posmā pēc saviem ieskatiem, būtu jāpiemēro dažas vai visas 8.a pantā noteiktās vispārējās minimālās prasības”, cenšoties, cita starpā, noteikt visu iesaistīto dalībnieku skaidras lomas un pienākumus, noteikt atkritumu apstrādes mērķus atbilstoši atkritumu hierarhijai, izveidot ziņošanas sistēmu, nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem, definēt ģeogrāfisko, produktu un materiālu pārklājumu, nodrošināt pienācīgu savākšanas sistēmu pieejamību, ieviest nepieciešamos finanšu un organizatoriskos līdzekļus .
Papildus tam grozītajā WFD 2018/851 atkārtoti tika uzsvērta atkritumu rašanās novēršanas stratēģiskā nozīme, apstiprinot, ka tā ir galvenā prioritāte atkritumu likumdošanā saskaņā ar atkritumu hierarhiju. Saskaņā ar pārskatīto 9. pantu, ar dalībvalsts veiktajiem preventīvajiem pasākumiem
- “a) tiek veicināti un atbalstīti ilgtspējīgi ražošanas un patēriņa modeļi;
- b) tiek rosināts izstrādāt, ražot un izmantot resursefektīvus, izturīgus (tostarp darbības laika ziņā un bez plānotas nolietošanās), remontējamus, atkārtoti izmantojamus un atjaunināmus produktus;
- d) tiek veicināta produktu atkārtota izmantošana un sistēmu, kas veicina remontu un atkārtotu izmantošanu, izveide, tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm, kā arī iepakojumu, būvmateriāliem un būvniecībā izmantojamiem produktiem;
- f) tiek samazināta atkritumu rašanās procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, minerālu ieguvi, ražošanu, būvniecību un nojaukšanu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus”.