1. Tiesu pieejamība starptautisko tiesību ainavā
Reģionālie starptautiskie nolīgumi un dokumenti Eiropā
Regionale internationale Abkommen und Dokumente - Europa
Papildus prasībai pusēm nodrošināt sabiedrības piekļuvi informācijai un sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, Orhūsas konvencija uzliek pienākumu pusēm nodrošināt tiesu pieejamību vides jautājumos. Konvencijā ir nošķirtas trīs darbības, lēmumu un bezdarbības kategorijas, attiecībā uz kurām Konvencijas pusēm jānodrošina piekļuve pārskatīšanas procedūrai. Šīs trīs kategorijas faktiski aptver visu veidu darbību un bezdarbību, kas saistīta ar vides tiesību aktiem. Pirmkārt, jānodrošina piekļuve pārskatīšanas procedūrai tiesā vai tiesai līdzīgā struktūrā situācijās, kad sabiedrības loceklis uzskata, ka viņa pieprasījums saņemt vides informāciju ir ticis ignorēts vai apstrādāts nepareizi. Otrkārt, jānodrošina piekļuve pārskatīšanas procedūrai attiecīgajiem sabiedrības locekļiem, lai apstrīdētu jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības materiālo un procesuālo likumību saistībā ar atļaujām un atļauju piešķiršanas procedūrām konkrētām aktivitātēm. Orhūsas konvencija paredz kritērijus “attiecīgās sabiedrības daļas” tvēruma noteikšanai. Treškārt, katra puse nodrošina, ka sabiedrības locekļiem ir piekļuve administratīvajām vai tiesas procedūrām, lai apstrīdētu jebkuru citu privātpersonu un publisko institūciju darbību vai bezdarbību, kas ir pretrunā valsts tiesību aktu noteikumiem attiecībā uz vidi. Dažādos veidos Konvencija ierobežo pušu rīcības brīvību, nosakot to personu tvērumu, kurām ir piekļuve pārskatīšanas procedūrām. Turklāt visās šajās situācijās puses nodrošina, ka procedūras nodrošina “adekvātus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp, kur tas piemērojams, rīkojuma atvieglojumus, un ir taisnīgas, vienlīdzīgas, savlaicīgas un ne pārmērīgi dārgas”. Orhūsas Konvencijas atbilstības komiteja (ACCC) ir pārskatījusi arī atbilstību noteikumiem par tiesu pieejamību, piemēram, attiecībā uz Kazahstānu, Turkmenistānu, Armēniju, Beļģiju, Dāniju un Lietuvu.
Papildus Orhūsas konvencijai Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECTK) sniedz stingru atbalstu tiesībām griezties tiesu iestādēs vides jautājumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) galvenokārt ir apsvērusi tiesības vērsties tiesā vides jautājumos saistībā ar ECT 6. pantu un tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tā ir ņēmusi vērā, piemēram, vai bažas par veselīgu un/vai līdzsvarotu vidi ir uzskatāmas par tiesībām atbildētājā valstī un vai pieteikuma iesniedzējiem ir bijuši spēkā piemērojamie valsts tiesību akti; skat. Zander v. Zviedrija. Tiesa ir arī apsvērusi tiesības griezties tiesā vides jautājumos, ņemot vērā tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Spriedumā lietā Taskin et al pret Turcijuun Džakomelli pret Itāliju tā nosprieda, ka tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību ietver arī attiecīgo personu tiesības pārsūdzēt tiesās ar vidi saistītus lēmumus, prasības par darbību vai bezdarbību, ja personas uzskata, ka viņu interesēm vai komentāriem lēmumu pieņemšanas procesā nav piešķirta pietiekami liela nozīme. Lietā Taskin et al pret Turciju Tiesa arī konstatēja, ka savlaicīga tiesas lēmumu neievērošana nozīmē tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.