Zugang zu Gerichten

Noteikumi par tiesu pieejamību ir izklāstīti Orhūsas Regulā (EK) Nr. 1367/2006, kā arī pašos Nolīguma noteikumos. Lai īstenotu tiesu pieejamību dalībvalstu līmenī, Komisija 2003. gadā ierosināja Direktīvu, kurā ietvertas vispārīgas prasības attiecībā uz tiesu pieejamību. Tomēr, neraugoties uz pirmo lasījumu Parlamentā, priekšlikums, šķiet, ir iestrēdzis.

Primārajos tiesību aktos noteikumi par ES iestāžu piekļuvi tiesu iestādēm pašlaik ir iekļauti LESD 263. panta 2.—5. punktā.

Eiropas Komisija 2017. gada 28. aprīlī pieņēma paziņojumu par tiesu pieejamību vides jautājumos, analizējot būtisko esošo EST judikatūru attiecībā uz tiesu pieejamību, lai izdarītu rūpīgus secinājumus par:

1. valstu pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par pareizas ES vides tiesību aktu piemērošanas nodrošināšanu;
2. valstu tiesām, kas garantē ES tiesību aktu ievērošanu un ir kompetentas nodot jautājums par ES tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju izskatīšanai ECT;
3. sabiedrību, jo īpaši, privātpersonām un vides NVO, kas īsteno sabiedrības interešu aizstāvības lomu; un iv. vides operatoriem, kuri ir ieinteresēti paredzamā tiesību aktu piemērošanā.

Paziņojuma pamatā ir ES tiesību normas, tostarp Pamattiesību harta, un EST judikatūra. Tajā galvenā uzmanība pievērsta tiesu pieejamībai saistībā ar dalībvalstu publisko iestāžu lēmumiem, darbībām un bezdarbību. Paziņojuma tvērumā neietilpst ne vides tiesvedība starp privātpersonām, ne ES iestāžu aktu izskatīšana tiesā ar Vispārējās tiesas starpniecību.

Papildus tam Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts sagatavoja Pilsoņu rokasgrāmatu, kas ir vienkāršota un īsāka attiecīgā Komisijas paziņojuma versija.

Īsumā, tiesu pieejamība vides jautājumos ir paredzēta, lai indivīdi un to apvienības varētu izmantot tiesības, kas tām piešķirtas saskaņā ar ES tiesību aktiem vides jomā. Tas arī palīdz nodrošināt ES vides tiesību aktu mērķu un pienākumu īstenošanu. Šajā sakarā ES tiesību akti vides jomā piešķir fiziskām personām un to apvienībām procesuālās un materiālās tiesības attiecībā uz konkrētiem pienākumiem, kas uzlikti publiskajām institūcijām. Šīs tiesības ir jāaizsargā valstu tiesām. Procesuālās tiesības parasti ir saistītas ar sabiedrības līdzdalības aspektiem, un tās kalpo, lai nodrošinātu ES Vides tiesību aktu efektīvu īstenošanu . Attiecībā uz materiālajām tiesībām, neraugoties uz to, ka ES tiesību akti vides jomā neparedz vispārējas tiesības uz veselīgu un neskartu vidi katram indivīdam, ir dažādi noteikumi dažādos ES vides sekundārajos tiesību aktos, kas piešķir materiālās tiesības indivīdiem un to apvienībām.