2. Tiesu pieejamība ES tiesību jomā — dalībvalstu līmenī
Izskatīšanas tiesā tvērums
Izskatīšanas tiesā tvērums ir būtisks efektīvas izskatīšanas tiesā sistēmas elements, jo tas nosaka, kā valstu tiesneši novērtēs apstrīdēto lēmumu, darbības un bezdarbības likumību. Tam ir divi galvenie aspekti. Pirmais attiecas uz tiesību jomām un juridiskajiem argumentiem, kurus var izvirzīt, izskatot jautājumu tiesā, it īpaši attiecībā uz to, vai prasītājam ir tiesības atsaukties uz visiem attiecīgajiem ES vides tiesību aktu noteikumiem, lai ierosinātu lietu, vai nē. Otrais aspekts attiecas uz tiesnešu veikto pārbaužu intensitāti, novērtējot likumību.
Attiecībā uz iespējamiem izskatīšanas tiesā pamatiem tas jo īpaši attiecas uz tām jurisdikcijām, kuras piešķir tiesības celt prasību, tikai pamatojoties uz prasītāja tiesību aizskāruma faktu. Šajos gadījumos iespējamie tiesvedības pamati bieži vien tradicionāli attiecas tikai uz tām tiesību normām, kas piešķir individuālās tiesības, kas nodrošina pamatu tiesību celt prasību izmantošanai. Šis aspekts attiecas arī uz ierobežojumiem, kuru mērķis ir ierobežot prasītājus ar argumentiem, kurus tie ir izvirzījuši iepriekšējā administratīvajā procesā (izslēgšana), vai lai nepieļautu prasītāju ļaunprātīgu tiesas procesu izmantošanu, iesniedzot nebūtiskus pieprasījumus. Proti, lietāKomisija v.s Vācija EST nolēma, ka nav iespējams ierobežot “izskatīšanas tiesā tvērumu līdz iebildumiem, kas jau ir izteikti administratīvajā procedūrā, kā rezultātā pieņemts lēmums, noteiktajā laika periodā”. EST savu nostāju pamatoja, norādot uz pienākumu nodrošināt apstrīdētā lēmuma pamatojuma un procesuālās likumības pārskatīšanu k pumā.
Attiecībā uz pārbaužu intensitāti/pārskatīšanas standartu saskaņā ar Orhūsas konvencijas 9. panta 2. punktu un 9. panta 3. punktu dalībvalstīm jānodrošina efektīva to lēmumu, darbību un bezdarbības, uz kuriem attiecas šie noteikumi, tiesiskuma izskatīšana tiesā, pat ja ES sekundārajos tiesību aktos nav skaidras atsauces uz izskatīšanas tiesā standartu, kas aptver abus šos likumības aspektus. Proti, procesuālā likumība attiecas uz to, vai:
- attiecīgajai publiskajai institūcijai bija juridiskas pilnvaras apstrīdēt lēmumu, darbību vai bezdarbību;
- publiskā institūcija pilnībā un pareizi ievēroja apstrīdētā lēmuma vai akta pieņemšanas procedūru, piemēram, ja procedūra paredz sabiedrisko apspriešanu;
- vai lēmums vai akts ir atrodams pareizā formā.
Attiecībā uz materiālo likumību, tas ietver pārbaudi, vai likuma būtība ir pārkāpta. Proti, tas attiecas uz tiesneša izvērtējumu par lēmuma, darbības vai bezdarbības pamatotību, piemēram, kā lietā C-71/14 East Sussex, C-75/08 Mellor un C-570/13 Gruber, kā arī valsts tiesību aktu un normatīvo aktu rūpīgu pārbaudi. “Inter-Environnement Wallonie” lietā EST uzsvēra, cik svarīgi valstu tiesām ir pārbaudīt tiesību aktus, lai nodrošinātu ES vides tiesību aktu prasību izpildi attiecībā uz plāniem un programmām.