2. Attiecibas starp Direktivu Nr. 2008/50 un citiem ES tiesibu aktiem
Valstij noteikta maksimali pielaujama emisija
Ar Direktivu Nr. 2001/81 tika izveleta vel viena likumdošanas pieeja gaisa piesarnojuma samazinašanai 
. Ši Direktiva ir ES atbilde, lai izpilditu prasibas, kas noteiktas Starptautiskaja konvencija par robežškersojošo gaisa piesarnojumu lielos attalumos un tas dažadajiem protokoliem, kurus ieveroja Eiropas Savieniba. Ar šo Protokolu Eiropas Savienibai kopuma un katrai tas dalibvalstij tika noteiktas maksimali pielaujamas emisijas attieciba uz sera dioksidu, slapekla oksidiem, gaistošiem organiskajiem savienojumiem un amonjaku. Šie piesarnotaji veicina cilveku elpošanas problemas, augsnes un udenu paskabinašanos un/vai eitrofikaciju, ka ari vegetacijas bojajumus.
Maksimala emisija tika noradita piesarnojošo vielu emisijas kilotonas, un lidz 2010. gadam protokola noteiktie maksimalie apjomi vairs nedriksteja tikt parsniegti. Direktiva Nr. 2001/81 tika parnemta ši shema, pieprasot lidz 2010. gadam vienadu vai nedaudz lielaku emisijas samazinajumu. Ta atstaja lidzeklus, lai pilniba panaktu emisijas samazinajumu dalibvalstim, un paredzeja tikai ikgadejus zinojumus Eiropas Komisijai.
Lidz 2010. gadam lielaka dala ES dalibvalstu — tobrid 28 dalibvalstis — bija ieverojušas direktiva noteiktos maksimalos apjomus . Netika piemerotas sankcijas pret tam valstim, kuras neieveroja savas saistibas. Komisija 2013. gada ierosinaja jaunu direktivu, ar kuru tika paredzets samazinat cetru piesarnotaju, ka ari PM 2.5 un metana emisiju par noteiktu procentualo dalu salidzinajuma ar 2005 . gadu. Priekšlikums pašlaik tiek apspriests.