1. Vesturiskais parskats un direktivas galvenas iezimes
Direktiva Nr. 2008/50
Tadejadi Direktiva Nr. 2008/50 ir pašlaik aktualais ES tiesibu aktos attieciba uz gaisa kvalitati. Tas 32. pants tomer noteica, ka Eiropas Komisijai lidz 2013. gadam butu japarskata noteikumi, kas attiecas uz PM2.5 un citam piesarnojošam vielam, un tai butu jaiesniedz tiesibu akta priekšlikums citam ES iestadem. Tomer šis priekšlikums netika iesniegts un nav skaidrs, kad Komisija saks Direktivas Nr. 2008/50 parskatišanu (Skatit gaisa piesarnojuma attistibu Eiropas Savieniba: Eiropas Vides agentura, Gaisa piesarnojums Eiropa 1990.—2004., EEZ zinojums 2/2007. Kopenhagena 2007; Eiropas Vides agentura, Gaisa kvalitate Eiropa — 2014. gada zinojums (2003.—2012. gads), EEZ zinojums 5/2014. Kopenhagena 2014.).
Direktiva Nr. 2008/50 noteiktas robežvertibas piesarnotaju koncentracijai gaisa. Šis vertibas bija saistošas lidz 2010. gada janvarim, iznemot PM2.5 , kas bija saistoša kopš 2015. gada 1. janvara. Lai aizsargatu cilveku veselibu, tika noteiktas šadas koncentracijas robežvertibas:
Direktivas Nr. 2008/50 galvenais (Citi merki, kas mineti Direktivas 1. panta, ir kopeju metožu un kriteriju izveide gaisa kvalitates novertešanai visa Eiropas Savieniba; iegut informaciju par gaisa kvalitati, lai uzraudzitu ilgtermina tendences un uzlabotu kvalitati; padarit informaciju par gaisa kvalitati pieejamu sabiedribai; izvairities no gaisa kvalitates pasliktinašanas un uzlabot gaisa kvalitati, ka ari veicinat sadarbibu starp ES dalibvalstim, lai samazinatu gaisa piesarnojumu) merkis ir cilveku veselibas un vides aizsardziba pret gaisa piesarnojumu (1. pants). Gaisa piesarnojums ir nopietna ES meroga problema: Komisija 2013. gada lesa, ka gaisa piesarnojuma del gada iestajas aptuveni 400 000 priekšlaicigas naves gadijumu un ka ikgadejais ekonomiskais kaitejums (darba dienu zaudejumi, veselibas aprupes zaudejumi, ražas zudumi, ekam raditie zaudejumi u.t.t.) bija aptuveni 43 miljardi eiro (Eiropas Komisija, COM (2013) 918, 5. lpp.). Protams, ar Direktivu Nr. 2008/50 vien nevar panakt butisku šada kaitejuma samazinajumu: tadejadi nakamaja iedala tiks aprakstits, kadus citus likumdošanas pasakumus ES pienema gaisa piesarnojuma samazinašanai un cilveku un vides aizsardzibas uzlabošanai. Jebkura gadijuma ir stingri jauzsver, ka saskana ar Ligumu par Eiropas Savienibas darbibu (193. pants) katrai dalibvalstij ir tiesibas saglabat vai ieviest stingrakas prasibas, lai aizsargatu cilveku veselibu vai vidi pret gaisa piesarnojumu. Tadejadi ES pasakumi veido vienotu minimalo aizsardzibas limeni, bet lauj katrai dalibvalstij efektivi apkarot gaisa piesarnojumu.
Direktiva Nr. 2008/50 noteikts, ka dalibvalstim ir nepartraukti janoverte gaisa kvalitate attieciba uz dažadiem iepriekš minetajiem piesarnotajiem. Šaja noluka dalibvalstis izveido fiksetus merijumus šim nolukam; apgabalos, kur piesarnojošo vielu limenis ir zems, modelešanas panemieni ir pietiekami, lai novertetu gaisa kvalitati. Par paraugu nemšanas vietu skaitu un atrašanas vietu lemj dalibvalstis, kuram tomer jaievero Direktiva noteiktie kriteriji.
Ja ir parsniegti konkreti gaisa piesarnojuma trauksmes limeni, sabiedriba tiek informeta, lai ta varetu pielagoties pieaugošajam gaisa piesarnojumam. Jau tad, kad paradas šadas parsniegšanas risks, attiecigajai dalibvalstij ir pienakums izstradat ricibas planu, lai samazinatu šada parsnieguma risku vai ilgumu. Tomer, ja tiek parsniegtas trauksmes limeni ozonam zemes limeni - šo piesarnotaju veido slapekla oksidi un citas kimiskas vielas (“ozona prekursorvielas”) saules gaismas ietekme - dalibvalstim tikai japienem ricibas plans, ja tas uzskata, ka plans varetu samazinat ozona piesarnojuma risku, ilgumu vai smagumu.