Rechtsvorschriften zur Luftqualität

Saskana ar citiem starptautiskiem noligumiem ES aizliedza un ierobežoja vairakus noturigus organiskos piesarnotajus, jo tie varetu škersot starptautiskas robežas un saglabaties vide. ES tiesibu akti tiek regulari atjauninati, un tie veicina šo piesarnotaju radita gaisa piesarnojuma samazinašanu.

Attieciba uz kadmiju, dzivsudrabu un nikeli ES pienema pasakumus, lai ierobežotu to izmantošanu produktos; attieciba uz dzivsudrabu tika noteikts gandriz pilnigs eksporta aizliegums. Šie pasakumi samazina šo metalu izmantošanu produktos un tadejadi netieši ari to emisiju gaisa. Turklat kopš 2005. gada ES skara ari tadu energoietilpigu ražojumu ka sadzives tehnika, datori vai lampas, dizainu. Šis pieejas koncepcija ir samazinat energijas paterinu un tadejadi izvairities no gaisa piesarnotaju emisijas. Tads pats rezultats tiek sasniegts ar noteikumiem par eku energijas taupišanu, cenšoties samazinat energijas paterinu. Kopuma dažadiem ES pasakumiem energoefektivitates paaugstinašanai un energijas taupišanai, kuru pirmais merkis ir samazinat izmaksas un samazinat siltumnicefekta gazu emisiju, blakusefekts ir ari gaisa piesarnojuma emisijas samazinajums. Tas pats secinajums attiecas uz atjaunojamo energijas avotu veicinašanu: lai gan tas galvenais merkis ir samazinat atkaribu no energijas importa un cinities pret klimata parmainam, atjaunojamie energijas avoti rada mazak piesarnojošo vielu emisijas gaisa neka nafta, gaze vai akmenogles, un tapec tas lauj samazinat gaisa piesarnojumu.

Visi šie Eiropas Savienibas un dalibvalstu veiktie pasakumi ieverojami samazinaja gaisa piesarnojumu ES. Tomer, jo ipaši nemot vera pieaugošo satiksmes intensitati un saimniecisko aktivitati, samazinajums bija mazaks neka gaidits, un zinatniskie atklajumi jo ipaši paradija ieverojamo risku veselibai, ko rada PM10 un PM2.5 . Pasaules Veselibas organizacija (PVO) 2005. gada izstradaja šadus ieteikumus, lai nodrošinatu, ka valsts parupejas par cilveku veselibas apdraudejumu:

• Sera dioksids 500 mikrogrami/m³ nedrikst parsniegt vairak ka 10 minutes
• 20 mikrogrami/m³ 24 stundu videjais (videjais aritmetiskais)
• Slapekla dioksids 40 mikrogrami/m³ gada videjais aritmetiskais
• 200 mikrogrami/m³ 1 stundas videjais aritmetiskais
• Ozons 100 mikrogrami/m³ diena 8 stundu videjais aritmetiskais
• Suspendetas vielas PM10 20 mikrogrami/m³ gada videjais PM2,5 10 mikrogrami/m³ gada videjais aritmetiskais
• 50 mikrogrami/m³ 24 stundu videjais aritmetiskais 25 mikrogrami/m³ 24 stundu videjais aritmetiskais

Ka redzams, šie raditaji ir daudz stingraki neka noteikts Direktiva Nr. 2008/50. Eiropas Komisija atzist, ka patlaban “gaisa piesarnojums ir galvenais naves celonis Eiropas Savieniba, kas ir atbildigs par 406 000 priekšlaicigas naves gadijumiem, kas ir desmit reizes vairak neka celu satiksmes negadijumos”. Dažadie ES ierosinatie un ieceretie pasakumi, visticamak, lidz 2030. gadam laus samazinat priekšlaicigas naves gadijumus ES tikai par aptuveni pusi. Tas konkreti nozime, ka lidz 2030. gadam gaisa piesarnojuma del bus aptuveni 200 000 priekšlaicigas naves gadijumi, kas ir aptuveni piecas reizes vairak neka celu satiksmes negadijumos (ja šie skaitli saglabasies stabili). Tadejadi, neraugoties uz pašreizejiem un turpmakajiem ES gaisa kvalitates tiesibu aktiem, joprojam pastav nopietns apdraudejums cilveku veselibai un videi.

Tomer videjie raditaji nedrikst slept to, ka ES teritorija gaisa kvalitate butiski atškiras. Tas ir saistits ar daudziem dažadiem faktoriem, tostarp geografiju, gaisa un laika apstakliem u.t.t. Tomer viens svarigs faktors ir valsts, regionalo un vietejo iestažu apnemšanas aktivi darboties pret gaisa piesarnojumu un istenot speka esošo noteikumu piemerošanu; pilsetu un lauku teritoriju planošanu, jo ipaši attieciba uz satiksmi; pilsonu iesaisti un gatavibu veicinat gaisa piesarnojuma nepienemšanu ka “arkartas situaciju” un uzstat cinai ar to.