4. Gaisa kvalitates plani (Direktivas Nr. 2008/50 23. pants)
Direktiva Nr. 2008/50 ir noteiktas robežvertibas dažam gaisu piesarnojošam vielam. Pec visu parejas periodu beigam un dalibvalstu iespejam atlikt to piemerošanu, šis robežvertibas piemero visa ES kopš 2015. gada 1. janvara. Robežvertibas nedrikst parsniegt, ja tas mera saskana ar Direktivas prasibam.
23. panta ir aplukota situacija, kad attiecigaja zona vai dalibvalsts aglomeracija robežvertibas, tostarp attieciga pielaides robežvertiba, ir parsniegta. Šo noteikumu piemero ari tad, ja Direktiva noteiktas merkvertibas ir parsniegtas. Merkvertibas ir vertibas, kas noteiktas, lai noverstu, izvairitos no vai samazinatu kaitigo ietekmi uz cilvekiem vai vidi. Pec tam, kad 2015. gada 1. janvari beidzas PM2.5 merkvertibu parejas periods, kas noteikts Direktivas 15. panta un 16. panta 1. punkta, merkvertibas tagad pastav tikai attieciba uz ozonu zemes limeni. VII pielikuma šaja sakara ir noteikts:
| Merkis | Videjais periods | Merka vertiba |
| SCilveka veselibas aizsardziba |
maksimala dienas astonu stundu videja aritmetiska vertiba |
120 mikrogrami/m³ |
| Vegetacijas aizsardziba | no maija lidz julijam | 18.000 mikrogrami/m³ (videji 5 gados) |
Pirmo merka vertibu var parsniegt ne vairak ka 25 dienas kalendaraja gada, videji tris gados.
Ja rodas šads Direktiva noteiktas robežvertibas vai merkvertibas parsniegums, attiecigajai dalibvalstij jaizstrada gaisa kvalitates plans, lai gaisa piesarnojumu samazinatu lidz robežvertibai vai merkvertibai. Parsniegšanas periods jasaglaba pec iespejas isaks. Ja ir parsniegtas vairaku piesarnotaju robežvertibas, integretais gaisa kvalitates plans aptver visus piesarnotajus, “kur tas nepieciešams”.
Papildus loti svarigajai prasibai saglabat parsniegšanas periodu pec iespejas isaku, Direktiva neietver specifiskus noteikumus attieciba uz gaisa kvalitates plana saturu. Plana pasakumiem jabut “piemerotiem”, un tajos jabut informacijai par
- piesarnojuma parsnieguma lokalizaciju (regions, pilseta, merišanas stacija);
- zonas veidu, piesarnotas teritorijas un piesarnojumam paklauto iedzivotaju novertejumu, noderigiem klimatiskajiem datiem, attiecigajiem datiem par topografiju un pietiekamai informacijai par merkiem, kam nepieciešama aizsardziba konkretaja zona (personas, ekas, vegetacija u.t.t.);
- informacijai par personam, kuras ir atbildigas par plana izstradi un istenošanu;
- piesarnojuma veidu un novertejumu;
- piesarnojuma izcelsmi (emisijas avoti, kopejais daudzums, informacija par importeto piesarnojumu);
- situacijas analizei: informacija par faktoriem, kas izraisa parsniegumu, un informacija par iespejamiem pasakumiem gaisa kvalitates uzlabošanai;
- sikakai informacijai par pasakumiem gaisa kvalitates uzlabošanai un informacijai par to ietekmi;
- sikakai informacijai par plana ietvertajiem pasakumiem, istenošanas grafikam, sasniedzamo rezultatu aplesem un laiku, kas nepieciešams, lai sasniegtu samazinajumu;
- sikakai informacijai par planotajiem vai petitajiem ilgtermina pasakumiem;
- Informacijas papildinašanai izmantoto dokumentu, publikaciju, darbu sarakstam.
Gaisa kvalitates plana var ietvert ari informaciju, ko dalibvalsts uzskata par lietderigu. Šaja sakara Direktiva ir mineti ipaši pasakumi, kuru merkis ir aizsargat jutigas iedzivotaju grupas, piemeram, bernus; ta atsaucas ari uz pasakumiem, kas mineti Direktivas 22. panta. Tas jo ipaši attiecas uz pasakumiem “attieciba uz autotransportu”, kas skaidri nozime no automašinam brivas zonas, zonas, kuras var parvietoties tikai automašinas ar ipaši zemu emisijas limeni, kuras kravas automašinas ir aizliegtas vai kur piemero atruma ierobežojumus vai citus ar transportu saistitus ierobežojumus. Citi 22.panta 2. punkta minetie pasakumi attiecas uz buvdarbiem, piestatnes esošajiem kugiem, rupniecisko iekartu vai produktu izmantošanu un siltumapkuri. Ka redzams, šadu pasakumu pamata ir gaisa emisijas apturešana no punktveida avotiem. Tomer gan 23. un 22. pants rupigi izvairas no ipašu pasakumu noteikšanas attieciba uz gaisa kvalitates planiem: šie pasakumi ir dalibvalstu kompetence, un ES likumdevejs nevelejas iejaukties un tam nebija šadu tiesibu iejaukties.